Grupa Skyforger uzstāsies sestdien, 20. maijā pl. 17.00 uz Promenādes skatuves ar folkmūzikas programmu.

20. un 21. maijā, Liepājas Promenādē norisināsies ikgadējie “Līvas ciema svētki” – vieni no lielākajiem tradicionālās kultūras mantojuma svētkiem Kurzemē.

Svētku muzikālā programma šogad notiks uz divām skatuvēm Liepājas Promenādē un šoreiz skanējuma vadmotīvs būs dūdas, bungas, stabules visā to dažādībā.

Muzicēs izcilākie latviešu tautas mūzikas žanra pārstāvji – grupas “Jauno Jāņu Orķestris”, “Auļi”, “Skyforger”, folkloras kopas “Delve”, “Grodi”, “Kokle” un “Laiksne”, muzikālā apvienības “Imanta Dimanta” un “Gan Gan”, etno kompānija “Zeidi”, “Dziga” kapela, tautas mūzikas grupa “Teikas muzikanti”, ritmu meistars Nils Īle ar apvienību “Kanisaifa” un daudzi citi. Svētkos dzirdēsim arī citus individuālos izpildītājus, pašmāju kolektīvus, kapelas un tautas mūzikas ansambļus.

Līvas tirgum šogad saņemts rekordliels pieteikumu skaits – vairāk kā 210 amatnieku, mākslinieku un dažādu prasmju meistaru, kuri piedāvās izcilas kvalitātes daiļamatniecību – gan darbus, kas veidoti latviešu amatniecības tradīcijā, gan mākslinieciskā jaunradē, gan laikmetīgos savienojumos.

Līvas ciema vārti svinētājiem būs atvērti sestdien, 20. maijā, no plkst. 10.00 līdz 19.00 un svētdien, 21. maijā, no plkst. 11.00 līdz 15.00, kur divas svētku dienas aizritēs jau tradicionālās tematiskās norisēs – Līvas tirgus, Līvas upe, Liepājas Meistaru iela, Dzintara krasta ļaudis, Spēļu sēta un Dzintara latvieši krogos sēž.

Ikviens “Līvas ciema svētkos” atradīs gan savu svētku garšu, gan savu prieku un atpūtu dažādās norisēs, radot sev bagātīgu nedēļas nogali Liepājā.

Svētku programma pilnā apjomā atrodama Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra mājas lapā www.liepajaskc.lv

Grupa “Skyforger” kopā ar režisori Ingu Tropu, horeogrāfu Gunti Spridzānu un scenogrāfu Uģi Bērziņu strādā pie pirmās metāloperas Latvijā “Kurbads. Ķēves dēls”. Vienīgo reizi tā tiks izrādīta 3. jūnijā Limbažu Lielezera amfiteātrī. Projekts iekļauts Latvijas simtgades svinību 2017. gada programmā un ir pirmā šāda mēroga latviešu pasakas par Kurbadu interpretācija.

Par ieceri stāsta Skyforger solists Pēteris Kvetkovskis: “Varoņteika par Kurbadu ir ļoti dārgs mūsu kultūras mantojums, kura saknes stiepjas laikmetā, kad mēs visi vēl bijām indoeiropiešu pirmtauta. Laikā, kad pasakas vairs netop un tās gandrīz vairs nelasa, mums ir svarīgi saglabāt šo seno mantojumu. Tāpēc tapa albums “Kurbads” un tādēļ ar lielu atsaucību pieņēmām radošās grupas ideju par metāloperu, kas stāstu ļaus aiznest vēl tālāk. Šī būs vērienīgākā Skyforger uzstāšanās grupas pastāvēšanas laikā.”
Režisore Inga Tropa stāstā par Kurbadu redz īstu latviešu varoni, kāds mums ir ļoti vajadzīgs: “Kurbads ir varonis, kurš neapstājas pie pirmajām uzvarām un panākumiem, bet gan bezbailīgi dodas arvien jaunās kaujās un sevis izzināšanas cīniņos. Kurbads mūs rosina uz nepārtrauktu attīstību, cīnoties gan ar ārējiem ienaidniekiem, gan sevi pašu- saviem deviņgalvjiem, atriebības čūskām, melnajiem jātniekiem un ar neizzināto un noliegto sevī.”
Lai iedzīvinātu šo stāstu, scenogrāfs Uģis Bērziņš ir radījis unikālu skatuves koncepciju, kurā tiks vērienīgi izmantotas gan dabas matērijas uguns un ūdens, gan 21. gadsimta tehnoloģijas, to skaitā projekcijas, kas ļaus radīt mūsdienīgu šī stāsta interpretāciju. Metāloperā piedalīsies arī vairāki desmiti dejotāji, aktieri un kaskadieri.

Biļetes būs pieejamas Biļešu Servisa kasēs no 12. aprīļa plkst. 10.00. Pirmās biļetes būs pieejamas par īpašu cenu – 9 EUR.

Metāloperas “Kurbads. Ķēves dēls” producents ir SIA “Story Hub”. Atbalsta Limbažu novada pašvaldība, Valsts Kultūrkapitāla fonds. Informatīvie atbalstītāji Radio SWH Rock, TVNET, draugiem.lv.

“Skyforger” savus folkmetāla jeb pagānmetāla albumus veltījusi dažādiem latviešu un baltu tautu vēstures posmiem, grupas līderim Pēterim smeļoties iedvesmu vēstures grāmatās un dainās – izdots arī viens folkmūzikas albums “Zobena Dziesma”, bet arī citos albumos bez ģitārām un bungām dzirdami arī tautas instrumenti – kokles, dūdas, ģīga, stabules un tautas dziesmu motīvi.

2003.gadā izdotais albums “Pērkoņkalve” veltīts latviešu mitoloģijai un tajā skan arī pāris dziesmas no grupas pirmsākumiem, kad tikai sākās viņu aizraušanās ar mūsu senču skarbo likteņu pētīšanu.

Studijas viesis – grupas līderis, dziedātājs un ģitārists Pēteris Kvetkovskis.

Avots