Zobena dziesma
SEN DZIRDĒJU, NU IERAUGU
Sen dzirdēju, nu ieraugu
Dievam sirmi kumeliņi
Dievam sirmi kumeliņi
Sudrabiņa lāsītēm
Tumsiņā Dievs atjāja
Kur liks Dieva kumeliņu?
Jāj, māsiņa, pieguļā
Laid ābeļu dārziņā
Dieviņš savu kumeliņu
Uz akmeņa dusināja
Lai nerūsa pakaviņi
Aramā zemītē
Uz celiņa es atradu
Dieva jātu kumeliņu
Zelta sedli mugurā
Sudrabiņa iemauktiņi
ZOBENA DZIESMA
Sausi koki, zaļi koki
Visi trūka gabalos
Visi trūka gabalos
Pušu plīsa smalki kalni
Akmeņiem dancojot
Akmeņiem dancojot
Sasatika dadžu krūms
Ar aso zobentiņ’
Ar aso zobentiņ’
Dadžu krūms platumā
Zobentiņis asumā
Zobentiņis asumā
PĀRKIUNS VEDA VEDEKĻEŅU
(Latgaļu tautas dziesma)
Pārkiuns veda
Pārkiuns veda vedekļeņu
No Vōczemes šai zemē
Sauļe veda
Sauļe veda velšu pūru
Vysu mežu puškodama
Prīdei sagša
Prīdei sagša, egļei sagša
Borzam bolta vyļaiņeite
Ūzūlami
Ūzūlami voska cymdi
Por ceļeņa rōdēšanu
Smolkojami
Smolkojami kōrkļēšomi
Po dzeypūra gaļeņami
GATAVS BIJU KARAVĪRS
Gatavs biju karavīrs
Gatavs kara kumeliņš
Tās dieniņas vien gaidīju
Kad zīlīte ziņu dev’
Pa vārtiem izjādams
Rīksti dūru pavārtē
Ja tā auga, ja zaļoja
Gaidat mani pārejot
Ja neauga, nezaļoja
Negaidati, nepārieš’
Uz kariņu aiziedams
Krustu cirtu ozolā
Lai neraud tēvs, māmiņa
Lai raud krusta ozoliņš
APKĀRT KALNU GĀJU
Apkārt kalnu gāju
Kalniņā uzkāpu
Ieraudzīju meitenīti
Gauži raudājot
Ko tu meitiņ raudi
Ko tu sērojiesi?
Kā bij’ manim neraudāti
Bāliņš karā iet
Karā bij’ man ieti
Karā nepalikt
Karā bija grūta dzīve
Tēva dēliņam
Salti vēji pūta
Bargi kungi sūta
Svešajā zemītē
Jūras līkumos
Apkārt kalnu gāju
Kalniņā uzkāpu
Ieraudzīju meitenīti
Gauži raudājot
PRŪŠU MEITA KARĀ JĀJA
Prūšu meita karā jāja
Žēlo jaunu bāleliņu
Nu ardievu tēvs, māmiņa
Man jāiet garu ceļu
Jāju, jāju garu ceļu
Uzjāj’ vienu zaļu birzi
Uzjāj’ vienu zaļu birzi
Ieraug’ kara karodziņu
Ieraug’ kara karodziņu
Ieraug’ karus karojot
Dievs palīdz kara kungi
Vai ļausiet karā ieti?
Jāj mājās, prūšu meita
Baro mātes raibaliņas
Baro mātes raibaliņas
Tēva sirmus kumeliņus
AIZIEDAMS PĒRKONS GRAUDA
Aiziedamis Pērkons grauda
Krustām šķīla uguntiņu
Aizdzīdamis jodu māti
Aiz deviņi ezeriņi
Lietiņš lija saulītē
Velēnieši kāzas dzēra
Man bāliņis jauns nomira
Veļos ņēma līgaviņu
Dieva dēli vedējiņi
Saules meitas panāksnīcas
Tās pūriņa darītājas
Dāvaniņu devējiņas
Ošam kāra zelta dvieli
Ozolami sudrabiņ’
Mazajami kārklīšami
Uzmauc zelta gredzentiņu
Kad es miršu, i es būšu
Velēniešu godiņā
SIDRABIŅA UPE TEK
Sidrabiņa upe tek
Visgarāmi zelta kalnu
Tur jāj visi karakungi
Zobentiņus balināti
Aunies kājas, bāleliņi
Sedlo savu kumeliņu
Es dzirdēju aiz vārtiem
Vara bungas rībinot
Veratiesi, vara vārti
Līdz pašami galiņami
Nu jās mani bāleliņi
Krustiem jozti zobentiņi
Visiem pušķi aiz cepures
Visiem zvaigznes zobenā
No cepures gaisma ausa
No zobena saule lēca
Ģērb, bāliņi, dzelza ģērbu
Neģērb tīrā sudrabiņa
Dzelza ģērbs karā der
Sudrabiņa nederēja
MIGLA MIGLA, RASA RASA
Migla migla, rasa rasa
Tās man labu nedarīj’
Rasā manas kājas mirka
Miglā nozūd kumeliņš
Nokrīt migla, nokrīt rasa
Atrod savu kumeliņ’
Atrod savu kumeliņu
Pie Mēneša namdurvīm
Mēness ņēma Saules meitu
Aicin’ mani vedībās
Kā es jāšu vedībās
Nesedlotu kumeliņ’
Saule deva zelta sedlus
Mēness sudrab’ iemauktiņus
Nu es varu droši jāti
Dieva dēlu pulciņā
Krustiem auga kokiem saknes
Krustiem zvaigznes debesīs
Sāniem jāja Dieva dēli
Krustiem teka kumeliņ’
ZIRGI ZVIEDZA
Zirgi zviedza, jodi brauca
Upīt’ tecēj’ čurkstēdam’
Es stāvēju maliņā
Ar zobenu rociņā
Es nocirtu jodam galvu
Deviņos gabalos
Man nošķīda brūnie svārki
Ar tām joda asinīm
Tu, Pērkonis, gudris vīris
Kur es viņus izmazgāš’?
Meklē tādu ezeriņu
Kur deviņas upes tek
Tu, Pērkonis, gudris vīris
Kur es viņus izžāvēš’?
Meklē tādu ozoliņu
Kur deviņas saules lec
Tu, Pērkonis, gudris vīris
Kur es viņus noglabāš’?
Meklē tādu oša lādi
Ar deviņi atslēgām
Tu, Pērkonis, gudris vīris
Kur es viņus novalkāš’?
Jāj, puisīti, uz kariņu
Tur tu viņus novalkās’
KUR TU JĀSI, BĀLELIŅI?
Kur tu jāsi, bāleliņi
Vakarā kājas auni?
Ej māsiņa, nevaicā
Atnes manu cepurīti
Kur tu jāsi, bāleliņi
Es atnesu cepurīti
Ej māsiņa, nevaicā
Atnes manu zobentiņu
Kur tu jāsi, bāleliņi
Es atnesu zobentiņu
Ej, māsiņa, nevaicā
Sedlo manu kumeliņu
Kur tu jāsi, bāleliņi
Es sedloju kumeliņu
Jāšu tālu svešumā
Sargāt savu tēvu zemi
Šķir, Dieviņi, manu ceļu
Sargā manu augumiņu
Lai godam es varētu
Ienaidnieku uzvarēti
ZVIEGTIN’ ZVIEDZA KARA ZIRGI
Zviegtin’ zviedza kara zirgi
Karavīrus gaidīdami
Karavīri zobentiņus
Uz akmeņa tecināj’
Iztrinuši zobentiņus
Krustām lika zvērēdami
Labāk manu galvu ņēma
Nekā manu tēvu zemi
Es jums saku, sveši ļaudis
Šai zemē nenāciet
Dzied man zelta lakstīgala
Zobentiņa galiņā
O KAI SAULUTE TEKEJO
(Lietuviešu tautas dziesma)
O kai saulutė tekėjo
Brolis žirgelį balnojo
Kelkis sesela, žalių rūtela
Uždek šviesių ugnel
Aš atsikėliau rytelį
Ir nusiprausiau veidelį
Atsisveikinau tėvų motulį
Gal daugiau nebsmatys
Aš vieškelėliu jodamas
Žirgelį muštravodamas
O ir pamačiau jaunų mergelį
Svirnely pas skrynial
O kam tu varstai skrynelas,
O kam tu pjaustai drobelas
Aš nenešiosiu tav marškinėlių
Kareivėliu būdams
Duos mums karalius žirgelius
O ant žirgelių balnelius
Rėdys mus visus vienais parėdais
Kaip vienos motinėls
Sugrius kalneliai kloniuosna
Pasruvs upeliai kraujuosna
O mes stovėsim ir nedrebėsim
Kol priešų nugalėsim
PĀR KALNIŅU ŪSIŅŠ JĀJ (Bonus)
Pār kalniņu Ūsiņš jāj
Ar akmeņa kumeliņ’
Tas atnesa kokiem lapas
Zemei zaļu āboliņ’
Ūsiņā, Mārtiņā
Saldu daru alutiņ’
Mārtiņš miežus audzināja
Ūsiņš labus kumeliņus
Ei Ūsiņi, labais vīrs
Jāj ar manīm pieguļā
Es guntiņas kūrējiņš
Tu kumeļu ganītājs
Ūsiņam gaili kāvu
Deviņiem cekuliem
Lai tek manis kumeliņis
Deviņiem celiņiem
CEKULAINA ZĪLE DZIED (Bonus)
Cekulaina zīle dzied
Staļļa spāres galiņā
Ej māsiņa klausīties
Kādu ziņu zīl’ atnes’
Tādu ziņu zīl’ atnesa
Būs brāļami karā iet
Tec māsiņa dārziņā
Pušķo brāļa cepurīt’
Dziedādama appušķoju
Raudādama pavadīj’
Neraud gauži man’ māsiņa
Gaidi mani pārejot
Ja tu manis nesagaidi
Sagaid’ manu kumeliņ’
Pēc trim gadiem ceturtajā
Attecēja kumeliņš
Pavaicāju kumeļam
Kur palika jājējiņis
Tur palika jājējiņš
Kur guļ vīri kā ozoli
Vējiņš matus plivināja
Saule kaulus balināja
Tur staigāja dieva dēli
Dvēselītes lasīdam’