Semigalls’ Warchant
WEREWOLVES
The pale moon casts its evil eye
Over the man in the forest
He calls wolves with the soundless bagpipe
Utters the magic words of summoning
And when the snowstorm starts its icy dance
Wolves come – red burns their eyes
Hungerful howlings fills the night sky
In the depth of the forest
There live people far from the others
They live by the elders’ custom and worship pagan gods
Wolves guard them against the persecution of Christians
As they deny the dogma of Christ
People from the neighbouring villages
Call this place – the forest of werewolves
( they tell: )
Those who pass by the marsh of wolve
Never return
Howling
The snowstorm roars
Red blood paints the snow
Wolves gnaw the bones of man
Who dared to enter the realm of werewolves
VIRSAITIS NAMEISIS
Es saucu jūs brāļi uz karu
Uz zemi kur kristīgie mīt
Lepnie zemgales dēli
Es saucu jūs zobenus trīt
Nav miera vairs mūsu zemē
Kopš Viestards ir aizgājis veļos
Bet krusta priekšā nekad
Zemgaļi nekritīs ceļos!
Sargieties kristīgie
Nameisis ir mans vārds
Drebiet bailēs to dzirdot
Es nāku paša Velina aicināts
Mans kumeļš skrien ātrāk kā ziemeļu vējš
Kara cirvis atpūtu nepazīst
Es savu uzvaras dziesmu dziedu tur
Kur manu naidnieku asinis līst
Un zemgaļi kopā ar leišiem
Cauri Prūšu zemēm tad trauc
Visniknāk cērt krustnešus Nameisis
Līdzi savus vīrus viņš sauc :
“Nu eita virsū kristīgiem
Jūs mani lepnie varoņi!” *
* no Atskaņu hronikas
AKMENĪ IEKALTĀS ZĪMES
Melni mākoņi guļas pāri tumšajiem mežiem
Drūmi vējā simtgadu ozoli šalc
Uz senā svētkalna akmeņiem mēmi sēž kraukļi
Tie Velina ziņneši iz veļu valsts
Deg naktī zem ozola svētā uguns
Grimst akmeņi sūnās un lēni dilst
Tajos iekaltās zīmes
Akmenī iekaltās zīmes
Bet līdz ar rīta miglu
Deviņi priesteri svētkalnā kāpj
Pie akmeņiem stājas
Un seno rituālu tie sāk
Uguns gars, ņem mūsu veltes
Lai dūmu grīste debesis sniedz
Mums savu nenoliedz
Pērkon, sirmais senču dievs
Dod nākamām paaudzēm saprast
Mūsu atstātās zīmes
Akmenī iekaltās zīmes
Lai varam no jauna pacelt
Karogus rotātus Pērkoņkrustiem
Lai turpinām dzimtu kas nīkst
Un izslienam noliektās galvas lepni
Un mūsu spēks nekad vairs lai neizsīkst
Dod Pērkon mums spēku!
NIGHT OF THE WINTER SOLSTICE
The sun has vanished
Freezing northwind now rules the land
From the realm of ice and eternal darkness
Mother Winter snow clouds sends
White warlord rides the sky
Hundred steeds pull his sledge of ice
The roaring noise follows him
It’s the sign that the winter solstice has arrived
The ancient song fills the air
On the mound sacred fire burns
People dance the magic dance of rebirth
For the sun’s sooner return
Here is the longest night of the year
When the evil spirits of darkness is awake
Old witch woman dances across the room
She drives whole evil spirits back in the gloom
Over the frozen field the northwind wails
Falling snow turns into the raging snowstorm
SEN DZIRDĒJU, NU IERAUGU
Sen dzirdēju, nu ieraugu
Dievam sirmi kumeliņi
Dievam sirmi kumeliņi
Sudrabiņa lāsītēm
Tumsiņā Dievs atjāja
Kur liks Dieva kumeliņu
Jāj māsiņa pieguļā
Laid ābeļu dārziņā
Dieviņš savu kumeliņu
Uz akmeņa dusināja
Lai nerūsa pakaviņi
Aramā zemītē
Uz celiņa es atradu
Dieva jātu kumeliņu
Zelta sedli mugurā
Sudrabiņa iemauktiņi
SEMIGALLS’ WARCHANT
Titmouse sings
Near the house door
Wake up, brothers, saddle the horses
Titmouse brings the message of war
Come on, sisters
Shine our heavy swords
Then go, open the gates
Your brothers must ride to the war
I cut my battleaxe
In the green oak
Onto my spear I tread
Here we swear the oath
Almighty god of war and thunder
Watch us from above
Now we are the hunters
To the hunt we go
Father Moon, high in the sky
Light our way tonight
Two bloody rivers flow
Down from the hill
There my enemies lie
By my sword they’re killed
From their bones we made the bridge to home
This is our warchant
It gives us courage and makes us strong
ASINSLAUKS EP – 2005
UZ ZIEMEĻKRASTU
Uzjāja svētnieks aukstajā kalnā
Raudzījas ilgi nakts debesis melnās
To tam teic zīmes zvaigznāju lokā
Laiks labs iet jūrā ar zobenu rokā
Cēlās tad Reiķis, dāņus kas kāvis
Jūrpils kunigs un Meinis tā brālis
Liek karakungi smagas laivas tēst
Zeltu un sudrabu būs mājās tām vest
Ies viņiem līdz katram tūkstotis vīru
Rūdīti kaujās baisās un sīvās
Kā malku cērtot cilā tie āvas
Katrs jau dučiem naidnieku kāvis
Pelēkā rītā viņi pacēla buras
Kamēr vēl ceļavējš stiprs turas
Tur tālu jūrā, kur svešas zemes,
Kur zelts, kur sudrabs
Tur mūsu laivas aiznes
Ai, Vēja māt …
Kas mūs tur gaidīs, ko liktens dos
Vai karalaime, slava un gods
Kas mūs tur gaidīs, ko liktens dos
Vai ļauna diena, nāve un posts
Nes mūs uz priekšu, uz Ziemeļu malu
Atpakaļ ceļa vairāk mums nava
Lai jūra šņāc, lai plosās vētra
Milzu bangas laivas lai mētā
Bailes zem kājām mēs smiedamies minam
Briesmas un nāve mūs neskumdina
Vējš mūsu tēvs, māte mums jūra
Vienots liktens mūs kopā tura
ASINSLAUKS
Balta migla jūru klāj
Asais vējš norimstas un stāj
Tumši spoki – kuršu laivas slīd
Klusiem šļakstiem airi ceļas, krīt
Deviņreiz jau Mēness lēcis,
Deviņreiz tas Sauli sveicis
Ir tālais ceļš nu beidzot rasts
Guļ kuršu priekšā Ziemeļkrasts
Kunigs Reiķis pirmais krastā lec
Tālu priekšā aiz meža ciemu redz
Kuršu vīri smagās āvas tver
Katrs šodien uz laupījumu cer
Min vienu taku Reiķis,
Pa citu aiziet Meinis
Un katram līdz tiem tūkstotis vīru
Tie visi karotāji sīvi
Saltas bailes šeit šodien sēsim
Asinīs āvas atveldzēsim
Naidniekus kā sienu pļausim
Ziemeļvīrus cirtīsim un kausim
Kā ļauna veča migla tin
Baltās segās mežu ciešāk
Klusas kājas sūnas min
Klau, jau dzird tur kauju priekšā
Pazib garām melni stāvi
Kara taures sauc šurp nāvi
Šķind un klaudz asais tērauds
Niknā cīņā mežs viss ierauts
Reiķis cērt caur baltai miglai
Asmens ieiet siltā miesā
Pērkon, tēvs, vai tas var būt
Meiņa līķis guļ tam priekšā
“Asinslauks” – melns krauklis krauc
No drauga sacirsts draugs
Tur brālis brāli kāva
Caur miglai triecot āvas
KĀVI
Saltas ziemas bezmēness naktīs
Kad tu debesīs skaties
Dzimst tur sarkana gaisma
Noslēpumaina, baisa
Tālu ziemeļos atmirdz
Asinskrāsām spēlē
Bailēs sirds sastingst
Kas tie tādi – tie ir Kāvi
Ko tie grib – tie nes nāvi
Iznīcību, postu, badu
Velinam tie paša rada
Jāj asinssarkani tēli
Melnā vakarā vēli
Skan vaidu dziesma
Ugunīs debess liesmo
Tā teic sirmi vīri:
“Nu atgriežas mājās
Kas reiz jūra gāja”
Tālā Ziemeļkrastā pūst viņu kauli
Nekad nerast mieru tiem Veļu saulē
Un tā viņi vienmēr jās pirms ļauna diena nāks
Tie – zemes lāsts
Nakts karotāji veļu zirgos baltos
Trakiem aulēkšiem tie steidz lai atkal kautos
Skan vaidu dziesmu
Melnā vakarā vēli
Mirdz asins gaisma baisā
Pār debesīm jāj Kāvi