Ievads

Mēs – Latvieši, esam viena no trim senajām baltu tautām (latvieši, lietuvieši un senprūši). Latviešu tauta veidojusies saplūstot vairākām vietējām baltu ciltīm, kas apdzīvoja teritoriju, ko šodien sauc par Latviju.

Konkrētāk tās bija zemgaļu, kuršu, letgaļu un sēļu ciltis (lībieši, saukti arī par līviem, kas tolaik apdzīvoja krastus gar Rīgas jūras līci, pieder pie somugru cilmes tautām, bet nenoliedzami viņi daudz ko ir devuši mūsu kultūrai, laika gaitā asimilējoties ar baltu tautām).
Starp ceturto un otro gadu tūkstošiem pirms laika, kad dzima zināmais vīrs vārdā Jēzus Kristus, indoeiropiešu (āriešu) tautas iekaroja patreizējo Eiropas teritoriju, viņi padzina vai paverdzināja vietējās ciltis, kas apdzīvoja šo teritoriju. Laikam ejot indoeiropiešu tauta sadalījās vairākās atsevišķās tautās, kas bija senči ganrīz visām mūsdienu Eiropas tautām – angļiem, vāciešiem, slāviem, itāļiem u.c. un protams arī baltiem.

Pirmās baltu ciltis ienāca patreizējā Latvijas teritorijā ap 2000. gadu pirms Kristus, atspiežot uz ziemeļiem vai asimilējot somugru tautas. Balti apdzīvoja ļoti plašu teritoriju ap Baltijas jūru – ieskaitot patreizējo Baltkrieviju un lielu daļu Krievijas zemju, pat līdz Maskavai.

Ap 1000. gadu pirms Kristus, slāvu ciltis, virzīdamās uz ziemeļiem, ienāca teritorijās, kas atradās kaimiņos baltiem. Tāpēc vēlāk daudzas dienvidbaltu ciltis pārslāvojās un tām zuda saikne ar baltiem un to kultūru.

Balti nodarbojās ar zemkopību, zvejniecību un tirdzniecību, bet it sevišķi baltus pazina kā dzintara ieguvējus – baltu zemes bieži tika sauktas par Dzintarzemi. Visā visumā viņu dzīvesstils, sabiedriskā iekārta un reliģija daudz ar ko neatšķīrās no pārējām tautām, kas apdzīvoja Eiropu.

Baltu ciltis dzīvoja katra par sevi, bieži karojot savā starpā, karošana notika arī starp tām ciltīm, kas apdzīvoja patreizējo Latviju. Vienīgais, kas saistīja kopā šīs ciltis, bija valoda, reliģija un paradumi.

Rakstos latviešu valoda un latviešu tauta parādās tikai XVI gadsimtā un tā veidojās saplūstot zemgaļu, kuršu, sēļu, letgaļu un lībiešu tautām un valodām.Vārds “latvieši” veidojies no Letgaļu (Letu) cilts nosaukuma. Latviešu un lietuviešu valodas ir atzītas kā vienas no senākajām indoeiropiešu valodām, kas samērā nemainīgas ir saglabājušās no aizvēsturiskajiem laikiem. Daudzas “dainas” (tautasdziesmas) – vienas no lielākajām latviešu un lietuviešu senās kultūras bagātībām, sniedz mums informāciju par mūsu senču dzīves un pasaules uztveri.

Pirmie Baltijas jūras pieminējumi parādas vācu hronistu rakstos, bet tais laikos ir zināmi arī citi nosaukumi – Austrumu jūra, Varjagu jūra, Barbaru jūra u.c. Oficāli terminu “Baltijas jūra” sāk izmantot tikai XVII gadsimtā. Neviens tā arī konkrēti nevar pateikt ko vārdi – Baltija, Baltica, Balticum nozīmē. Protams, ka balti paši savu jūru nesauca par Baltijas jūru, kā arī sevi nedēvēja par baltiem.

Baltu tautu vēsture vēl arvien paliek tīta noslēpumainības miglā, viss ko mēs zinām par savu vēsturi ir balstīts uz svešzemju hronistu (kuru patiesīgumu pārbaudīt nevar) pierakstiem, arheoloģiskajiem izrakumiem un kaimiņu tautu vēsturi. Diemžēl līdz šim nav atrasti nekādi oriģināli pašu senbaltu raksti un tā arī līdz galam nav izdevies atšifrēt Dainu noslēpumainos tekstus. Iekarotāji ar Jēzus Kristus vārdu uz lūpām iznīcināja visu, kas bija saistīts ar pagānu kultūru. Kas to zin, varbūt kādu dienu arheologi un vēsturnieki atklās ko tādu, kas liks krasi mainīt mūsu uzskatus par Latvijas vēsturi.

Pēteris